Norvēģijas jūras velšu produkti

Atlantijas lasis

Salmo salar

Atlantijas lasis ir Norvēģijas lielākā audzētā suga, ko audzē jūras sprostos gar piekrasti un novāc visu gadu. To tirgo svaigu vai saldētu kā izķidātu zivi ar galvu, filejas ar saskaņotu apgriešanas līmeni un porcijas.

Audzēts · Visu gadu

Fjordu forele (varavīksnes forele)

Oncorhynchus mykiss

Norvēģijas fjordos audzēto varavīksnes foreli tirgo kā fjordu foreli. To ražo līdzīgos izmēros un formātos kā lasi: izķidāta ar galvu, filejas un porcijas, svaigas vai saldētas.

Audzēts · Visu gadu

Arktiskais sālvelīns

Salvelinus alpinus

Arktiskais sālvelīns ir lašveidīgo dzimtas zivs, ko Norvēģijā audzē sauszemes un saldūdens iekārtās mazākos apjomos nekā lasi un foreli. To parasti pārdod kā veselu izķidātu zivi vai filejas, svaigas vai saldētas.

Audzēts · Visu gadu

Audzēta menca

Gadus morhua

Audzētu Atlantijas mencu Norvēģijā ražo jūras sprostos un novāc visu gadu, tāpēc svaiga menca ir pieejama arī ārpus savvaļas zvejas sezonas. Formāti atbilst savvaļas mencai: izķidāta ar galvu, filejas un loini.

Audzēts · Visu gadu

Audzēts paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Atlantijas paltusu Norvēģijā audzē sauszemes un jūras iekārtās un novāc visu gadu. To pārdod veselu vai izķidātu, kā filejas vai steikus, parasti svaigu.

Audzēts · Visu gadu

Zilā midija

Mytilus edulis

Zilās midijas audzē uz garajām virvēm Norvēģijas fjordos un pārdod dzīvas tīkla maisos vai vārītas un saldētas veselās čaulās vai kā gaļu. Toksīnu monitorings nosaka, kad audzētavā drīkst novākt ražu.

Audzēts · Visu gadu

Klusā okeāna austere

Magallana gigas

Klusā okeāna austeres audzē Norvēģijas piekrastes ūdeņos un pārdod dzīvas, šķirotas pēc izmēra. Suga sastopama arī savvaļā gar dienvidu piekrasti.

Audzēts · Visu gadu

Eiropas plakanā austere

Ostrea edulis

Eiropas plakanā austere ir Norvēģijas vietējā suga, ko nelielos apjomos ražo aizsargātās piekrastes vietās. To pārdod dzīvu, šķirotu pēc izmēra.

Audzēts · Visu gadu

Lielais ķemmīšgliemis

Pecten maximus

Lielos ķemmīšgliemjus Norvēģijā galvenokārt ar rokām lasa nirēji gar rietumu piekrasti, daļu arī audzē. Tos pārdod dzīvus čaulā, uz pusčaulas vai kā attīrītu gaļu ar ikriem vai bez tiem.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Cukura brūnaļģe (sugar kelp)

Saccharina latissima

Cukura brūnaļģi audzē uz virvēm gar Norvēģijas piekrasti un novāc pavasarī. To piegādā svaigu, blanšētu un saldētu, sālītu vai žāvētu pārtikas vajadzībām.

Audzēts · Apr–Jūn

Spārnotā brūnaļģe (winged kelp)

Alaria esculenta

Spārnotā brūnaļģe ir brūnā jūraszāle, ko audzē līdzās cukura brūnaļģei Norvēģijas jūras saimniecībās un novāc pavasarī. To pārdod svaigu, saldētu, sālītu vai žāvētu.

Audzēts · Apr–Jūn

Atlantijas menca

Gadus morhua

Atlantijas menca ir Norvēģijas svarīgākā savvaļas baltā zivs, ko visu gadu zvejo Barenca jūrā un gar piekrasti. To tirgo svaigu un saldētu kā zivi ar galvu vai bez galvas, izķidātu, filejas un loinus.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Skrei (migrējošā menca)

Gadus morhua

Skrei ir Ziemeļaustrumu Arktikas menca, kas no janvāra līdz aprīlim migrē uz Norvēģijas piekrasti nārstot. Šajā laikā to izkrauj svaigu, un līdzās zivij tirgo arī ikrus un aknas.

Savvaļā zvejots · Jan–Apr

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Pikšu visu gadu zvejo Barenca jūrā un gar Norvēģijas piekrasti, bieži kopā ar mencu. To pārdod svaigu un saldētu kā izķidātu zivi un filejas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Ogļu menca (saithe)

Pollachius virens

Ogļu mencu visu gadu zvejo gar visu Norvēģijas piekrasti un Ziemeļjūrā. To tirgo kā zivi bez galvas, izķidātu, un kā filejas, svaigas vai saldētas, kā arī izmanto sālītiem un žāvētiem produktiem.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Molva

Molva molva

Molva ir dziļūdens suga mencu dzimtā, ko ar āķu auklām un žaunu tīkliem zvejo pie Norvēģijas krastiem. To pārdod bez galvas, izķidātu, vai kā filejas, un tā ir izplatīta izejviela sālītai zivij.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Zilā molva

Molva dypterygia

Zilā molva mīt dziļāk nekā molva kontinentālās nogāzes apvidū, un to galvenokārt iegūst kā piezveju Norvēģijas āķu auklu un tralēšanas zvejā. To pārdod bez galvas, izķidātu, vai kā filejas, galvenokārt saldētu vai sālītu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Brosme

Brosme brosme

Brosme ir mencai līdzīga dziļūdens zivs, ko ar āķu auklām zvejo gar Norvēģijas piekrasti un sēkļos. To pārdod bez galvas, izķidātu, vai kā filejas, svaigu, saldētu vai sālītu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Pollaks

Pollachius pollachius

Pollaku nelielos apjomos zvejo gar Norvēģijas dienvidu un rietumu piekrasti, galvenokārt ar āķiem un tīkliem. To pārdod izķidātu vai kā filejas, svaigu vai saldētu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Merlangs

Merlangius merlangus

Merlangs ir neliela mencu dzimtas suga, ko zvejo Ziemeļjūrā un Skagerakā, galvenokārt ar tralu. To tirgo bez galvas, izķidātu, vai kā filejas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Eiropas heks

Merluccius merluccius

Eiropas heku zvejo Ziemeļjūrā un gar Norvēģijas piekrasti, kur nozveja pēdējos gados ir pieaugusi. To pārdod veselu izķidātu, bez galvas izķidātu vai kā filejas, svaigu vai saldētu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Jūras asaris

Sebastes norvegicus / Sebastes mentella

Jūras asaris ietver zelta jūras asari un knābjveida jūras asari – lēni augošas sugas, ko ar tralu un āķu auklām zvejo Norvēģijas jūrā un Barenca jūrā. To pārdod veselu vai bez galvas izķidātu, bieži saldētu, un kā filejas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Jūras velns

Lophius piscatorius

Jūras velnu ar žaunu tīkliem zvejo gar Norvēģijas piekrasti, un lielākās izkraušanas apjomi ir ziemeļos. To tirgo veselu, kā astes vai filejas, svaigu vai saldētu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Svītrainais jūras vilks

Anarhichas lupus

Svītrainais jūras vilks tiek zvejots gar Norvēģijas piekrasti, galvenokārt kā piezveja āķu auklu un tralēšanas zvejā. To pārdod bez galvas, izķidātu, vai kā filejas bez ādas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Plankumainais jūras vilks

Anarhichas minor

Plankumainais jūras vilks ir lielākā no divām Norvēģijā izkrautajām jūras vilku sugām, un to galvenokārt zvejo Barenca jūrā. To tirgo bez galvas, izķidātu, vai kā filejas, parasti saldētu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Atlantijas paltuss (savvaļas)

Hippoglossus hippoglossus

Savvaļas Atlantijas paltuss ir lielākā plekstveidīgā zivs Norvēģijas ūdeņos, un to zvejo ar āķu auklām un žaunu tīkliem. Norvēģija slēdz zveju no decembra beigām līdz marta beigām; ārpus šī perioda to pārdod veselu, izķidātu, kā filejas vai steikus.

Savvaļā zvejots · Apr–Dec

Melnais paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Melnais paltuss ir dziļūdens plekstveidīgā zivs, ko zvejo kontinentālajā nogāzē pie Norvēģijas ziemeļiem; noteiktos vasaras periodos notiek mērķzveja piekrastē, bet pārējā gadā – piezveja. To galvenokārt pārdod saldētu, bez galvas izķidātu vai kā filejas.

Savvaļā zvejots · Mai–Sep

Rombs

Scophthalmus maximus

Rombu nelielos apjomos izkrauj gar Norvēģijas dienvidu piekrasti un Ziemeļjūrā, galvenokārt kā piezveju tīklu zvejā. To pārdod veselu vai izķidātu, parasti svaigu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Eiropas plekste

Pleuronectes platessa

Pleksti zvejo Ziemeļjūrā un Skagerakā un gar Norvēģijas piekrasti, galvenokārt ar tralu un žaunu tīkliem. To tirgo veselu izķidātu vai kā filejas, svaigu vai saldētu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Citronu plekste

Microstomus kitt

Citronu plekste ir neliela plekstveidīgā zivs, ko iegūst gar Norvēģijas piekrasti un Ziemeļjūrā, galvenokārt kā piezveju. To pārdod veselu izķidātu vai kā filejas, galvenokārt svaigu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Dziļūdens plekste (witch flounder)

Glyptocephalus cynoglossus

Dziļūdens plekste ir dziļūdens plekstveidīgā zivs, ko zvejo ar tralu un tīkliem Norvēģijas jūrā un Ziemeļjūrā. To tirgo veselu izķidātu vai kā filejas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Upes plekste

Platichthys flesus

Upes plekste mīt seklos piekrastes un iesāļos ūdeņos gar Norvēģijas piekrasti, un to zvejo nelielos apjomos, galvenokārt ar tīkliem. To pārdod veselu vai kā filejas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Raja

Rajidae

Raja aptver vairākas Norvēģijas piekrastē izkrautas raju sugas, galvenokārt kā piezveju tīklu un āķu auklu zvejā. Tirgo tikai spārnus, svaigus vai saldētus, ar ādu vai bez tās.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Norvēģijas pavasara nārsta siļķe (NVG)

Clupea harengus

Norvēģijas pavasara nārsta siļķe ir lielākais siļķu krājums Ziemeļaustrumu Atlantijā, un to zvejo Norvēģijas riņķvadu zvejas kuģi un traleri galvenokārt no rudens līdz ziemas beigām. To pārdod saldētu veselu, kā filejas un fileju pusītes, kā arī kā izejvielu marinētiem produktiem.

Savvaļā zvejots · Sep–Mar

Ziemeļjūras siļķe

Clupea harengus

Ziemeļjūras siļķi Norvēģijas kuģi zvejo Ziemeļjūrā un Skagerakā galvenokārt vasarā. To tirgo saldētu veselu vai kā filejas, un izmanto matjes un marinētiem produktiem.

Savvaļā zvejots · Mai–Sep

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Atlantijas makreli Norvēģijas riņķvadu zvejas kuģi un traleri zvejo galvenokārt no augusta līdz novembrim, kad zivs tauku saturs ir augstākais. To tirgo saldētu veselu, šķirotu pēc izmēra, un kā filejas.

Savvaļā zvejots · Aug–Nov

Kapelins

Mallotus villosus

Kapelins ir neliela pelaģiskā suga, ko Barenca jūrā zvejo ziemas beigās tajos gados, kad tiek noteikta kvota. Saldēts vesels kapelins un kapelina ikri tiek piegādāti pārtikas tirgiem; pārējo izmanto zivju miltiem un eļļai.

Savvaļā zvejots · Jan–Apr

Putasu

Micromesistius poutassou

Putasu ir neliela mencu dzimtas suga, ko ar tralu zvejo uz rietumiem no Britu salām un Norvēģijas jūrā, galvenokārt gada pirmajā pusē. Lielākā daļa nozvejas tiek izmantota zivju miltiem un eļļai, daļa tiek saldēta veselā veidā pārtikai.

Savvaļā zvejots · Jan–Mai

Šprote

Sprattus sprattus

Šproti zvejo Norvēģijas fjordos un Ziemeļjūrā, un fjordu zveja tradicionāli notiek rudenī. To pārdod saldētu veselu, un tā ir izejviela konservētām kūpinātām šprotēm.

Savvaļā zvejots · Aug–Dec

Atlantijas stavrida

Trachurus trachurus

Stavridu Norvēģijas pelaģiskās zvejas kuģi zvejo rudenī, kad zivs ienāk Ziemeļjūrā un Norvēģijas piekrastes ūdeņos. To tirgo saldētu veselu, šķirotu pēc izmēra.

Savvaļā zvejots · Sep–Nov

Atlantijas zilspuru tuncis

Thunnus thynnus

Atlantijas zilspuru tuncis ir atgriezies Norvēģijas ūdeņos, un Norvēģija vasaras beigās un rudenī zvejo ierobežotu kvotu ar riņķvadu un makšķeri. Katra zivs tiek individuāli marķēta un dokumentēta saskaņā ar ICCAT noteikumiem.

Savvaļā zvejots · Aug–Okt

Aukstūdens garnele

Pandalus borealis

Aukstūdens garneles visu gadu zvejo ar tralu Barenca jūrā, Norvēģijas jūrā, Skagerakā un fjordos. To pārdod vārītu vai jēlu, ar čaulu vai attīrītu, svaigu, saldētu vai sālījumā.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Langustīns (Norvēģijas omārs)

Nephrops norvegicus

Langustīnu visu gadu zvejo ar murdiem un tralu Skagerakā un gar Norvēģijas rietumu piekrasti. To pārdod dzīvu, veselu svaigu vai saldētu, kā arī kā astes.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Eiropas omārs

Homarus gammarus

Eiropas omāru zvejo ar murdiem gar Norvēģijas piekrasti regulētā sezonā no 1. oktobra, kas beidzas 30. novembrī dienvidos un 31. decembrī uz ziemeļiem no 62°N. To pārdod dzīvu, ar minimālajiem izmēriem un nozvejas limitiem, ko nosaka iestādes.

Savvaļā zvejots · Okt–Dec

Sarkanais karaļkrabis

Paralithodes camtschaticus

Sarkano karaļkrabi zvejo ar murdiem Austrumfinmarkā pēc kvotas un bez kvotas uz rietumiem no regulētā apgabala. To eksportē dzīvu ar aviotransportu un kā vārītus saldētus ķekarus un kājas.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Sniega krabis

Chionoecetes opilio

Sniega krabi ar murdiem zvejo Norvēģijas kuģi Barenca jūrā, ar slēgto periodu vasarā un rudenī, lai aizsargātu spalvojošos krabjus. To apstrādā uz kuģa vai krastā par vārītiem saldētiem ķekariem.

Savvaļā zvejots · Dec–Jūn

Brūnais krabis

Cancer pagurus

Brūno krabi zvejo ar murdiem gar Norvēģijas piekrasti uz ziemeļiem līdz Tromsai, ar galveno sezonu no vasaras beigām līdz rudenim. To pārdod dzīvu, vārītu veselu, kā spīles un kā krabju gaļu.

Savvaļā zvejots · Aug–Nov

Parastā sirdsgliemene

Cerastoderma edule

Parastās sirdsgliemenes mīt smilšainos paisuma līdzenumos gar Norvēģijas piekrasti, un tās novāc nelielos apjomos. Tās pārdod dzīvas vai vārītas, veselās čaulās vai kā gaļu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Parastais bukcīns

Buccinum undatum

Parastais bukcīns ir jūras gliemezis, ko zvejo ar murdiem ar ēsmu gar Norvēģijas piekrasti, un lielākā daļa izkrautā apjoma tiek eksportēta uz Āzijas tirgiem. To pārdod dzīvu vai vārītu un saldētu čaulā vai kā gaļu.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Zaļais jūras ezis (ikri)

Strongylocentrotus droebachiensis

Zaļos jūras ežus gar Norvēģijas piekrasti novāc nirēji, un tirgotais produkts ir ēdamie ikri. Ikru saturs ir augstākais rudenī un ziemā.

Savvaļā zvejots · Okt–Mar

Sarkanais jūras gurķis

Parastichopus tremulus

Sarkanais jūras gurķis sastopams mīkstā grunts apvidos gar Norvēģijas piekrasti, un to novāc nelielos, attīstības stadijā esošos apjomos, galvenokārt kā piezveju un izmēģinājuma zvejā. To apstrādā saldētu vai žāvētu Āzijas tirgiem.

Savvaļā zvejots · Visu gadu

Klipfisks (sālīta un žāvēta zivs)

Gadus morhua / Pollachius virens / Molva molva / Brosme brosme

Klipfisks ir pāršķelta, sālīta un žāvēta zivs, galvenokārt menca, ogļu menca, molva vai brosme, un Ålesund ir vēsturiskais ražošanas centrs. To pārdod kā veselas pāršķeltas zivis vai porcijas, šķirotas pēc izmēra un kvalitātes klases.

Pārstrādāts · Visu gadu

Sālīta zivs (saltfish)

Gadus morhua / Pollachius virens / Molva molva

Saltfish ir pāršķelta vai fileta zivs, kas ir sālīta, bet nav žāvēta – posms pirms klipfiska. Parastās sugas ir menca, ogļu menca un molva, ko pārdod veselas pāršķeltas vai kā sālītas filejas.

Pārstrādāts · Visu gadu

Stokfišs

Gadus morhua

Stokfišs ir nesālīta menca, ko žāvē brīvā dabā uz statīviem Lofotenā un Norvēģijas ziemeļos no februāra līdz maijam. To pārdod veselu, sašķirotu tradicionālajās šķirās, un tas ir pieejams visu gadu pēc žāvēšanas sezonas.

Pārstrādāts · Visu gadu

Lutfisks

Gadus morhua

Lutfisks ir stokfišs, kas mērcēts ūdenī un sārmā un pēc tam skalots, kas rada mīkstu, želatīnveida tekstūru. To ražo galvenokārt rudens un Ziemassvētku sezonai un pārdod gatavošanai gatavu, atdzesētu vai saldētu.

Pārstrādāts · Sep–Dec

Kūpināts lasis

Salmo salar

Kūpinātu lasi ražo no audzēta Atlantijas laša fileju, kas ir sālīta un auksti vai karsti kūpināta. To pārdod kā veselas fileju pusītes, iepriekš sagrieztas pakas vai porcijas, atdzesētu vai saldētu.

Pārstrādāts · Visu gadu

Kūpināta forele

Oncorhynchus mykiss

Kūpinātu foreli ražo no audzētas fjordu foreles filejām, sālītām un auksti vai karsti kūpinātām tāpat kā lasi. To pārdod kā fileju pusītes, šķēles vai porcijas.

Pārstrādāts · Visu gadu

Gravlakss (marinēts lasis)

Salmo salar

Gravlakss ir laša fileja, kas marinēta ar sāli, cukuru un dilli, nevis kūpināta. To pārdod kā veselas fileju pusītes vai iepriekš sagrieztu, atdzesētu vai saldētu.

Pārstrādāts · Visu gadu

Mencu ikri

Gadus morhua

Mencu ikrus iegūst no skrei un piekrastes mencām ziemas nārsta zvejas laikā. Tos pārdod svaigus sezonā, bet pārējā gadā – saldētus, sālītus vai konservētus.

Pārstrādāts · Jan–Apr

Mencu aknas

Gadus morhua

Mencu aknas ir ziemas mencu zvejas blakusprodukts, ko izmanto svaigas tradicionālajos ēdienos un kā izejvielu konservētām aknām un mencu aknu eļļai. Sezonā tirgo svaigas, bet citkārt – saldētas vai konservētas.

Pārstrādāts · Jan–Apr

Lumpfish ikri

Cyclopterus lumpus

Lumpfish ikri nāk no pavasara lumpfish zvejas gar Norvēģijas ziemeļu piekrasti. Ikrus sālī un pārdod mucās kā izejvielu kaviāram līdzīgiem produktiem.

Pārstrādāts · Feb–Jūn

Siļķe sālījumā / marinēta siļķe

Clupea harengus

Siļķe sālījumā ietver sālītas un marinētas siļķu filejas, kas ražotas no Norvēģijas pavasara nārsta un Ziemeļjūras siļķes. To pārdod mucās, spaiņos un mazumtirdzniecības iepakojumos kā sālītas, cukura-sāls vai etiķī marinētas filejas.

Pārstrādāts · Visu gadu

Zivju eļļa un mencu aknu eļļa

Zivju eļļu ražo no pelaģiskajām sugām un zivju blakusproduktiem, bet mencu aknu eļļu – no mencu aknām. Abas tirgo beramā veidā pārtikas, barības un uztura bagātinātāju vajadzībām, ar jēleļļas un attīrītas eļļas šķirām.

Pārstrādāts · Visu gadu

Zivju milti

Zivju milti ir žāvēts olbaltumvielu produkts, ko ražo no veselām pelaģiskajām zivīm, piemēram, putasu un kapelina, un no zivju pārstrādes blakusproduktiem. Tos tirgo beramā veidā un maisos akvakultūrai un dzīvnieku barībai.

Pārstrādāts · Visu gadu